|
Dibināšana
Ādams Voroņeckis, nākamais dominikāņu tēvs Jaceks, piedzima 1878. gada 21. decembrī dižciltīgā ģimenē Ļubļinā. Pēc ģimnāzijas beigšanas Varšavā 1898. gadā Ādams devās uz Šveici, kur studēja dabaszinības, bet pēc gada arī teoloģiju. Atklādams sevī Dieva aicinājumu uz priesterību, 1905. gadā iestājās Ļubļinas Garīgajā Seminārā, kur pēc neilga lika, jau 1906. gadā viņu iesvētīja par priesteri. Pēc trīs gadiem tēvs Jaceks iestājās Sprediķotāju Ordenī. 1909. gadā viņš saņēma habitu un jaunu ordeņa vārdu – Jaceks. Noviciātu viņš pavadīja Romā, kur 1911. gadā salika savus mūža solījumus Ordenī. No 1914.g – 1919. gadam uzturējās Krakovā, kur Ordeņa vadība bija viņam uzticējusi Polijas Dominikāņu provinces atjaunošanu. Ļubļinas katoļu universitātē tēvs Jaceks vadīja morālteoloģijas katedru. 1922. gadā viņu iecēla par šīs augstskolas rektoru. Nopietna slimība pārtrauca iesākto darbu. Šis svētā Dominika dēls bija apveltīts ar spēju izjust Baznīcas aktuālās vajadzības. Īpaši tuvas viņam bija misijas un ekumenisms.
1932. gadā tēvs Jaceks Voroņeckis kopā ar dominikāņu māsu Tomeju (Teklu Biševsku), Janīnu Velovejsku (m. Mariju) un Zofiju Blešinsku (m. Imeldu) Polijā lika pamatus jaunai māsu kongregācijai, lai tā stiprinātu Evaņģēliju, īpaši Austrumeiropas valstīs, kur ilgus gadus ticība Dievam tika noliegta.
1932. gada 29. septembrī kongregāciju pēc diecēzes likumiem apstiprināja Varšavas arhidiecēzes bīskaps Kardināls A. Kakovskis.
1948. gada 25. oktobrī kongregācija kanoniski tika agregēta (pievienota) Sprediķotāju Ordenim.
No 2000. gada 11. augusta māsas darbojas Latvijā, Liepājas Sv. Trīsvienības klosterī.
Garīgums
Pēc Sv. Dominika piemēra un pamudinājuma, „runāt ar Dievu un par Dievu”, māsas ir aicinātas sludināt Evaņģēliju vienmēr un visur.
Kongregācija savu garīgumu balsta uz Dominikāņu Ordeņa doktrinālās un apustuliskās tradīcijas. To raksturo pilnīga atdošanās Dievam caur svētsolījumiem. Kongregācijai piemīt kontemplatīvi apustulisks raksturs. Dzīve kopienā, kontemplācija, ticības patiesību padziļināšana studijās, apustuliskais darbs palīdz MĪLESTĪBĀ KALPOT PATIESĪBAI (kongregācijas devīze).
Tēvs Jaceks novēlēja kongregāciju Dievmātei, kura stāv zem krusta, viņā parādot pilnīgu atdošanos Dievam, uzticības un sadarbības pestīšanas noslēpumā, piemēru.
Iestāšanās
Kongregācijā tiek uzņemtas katoļticīgas jaunietes, kuras ir saniegušas pilngadību un vēlas kalpot Dievam un cilvēkiem. Sīkāku informāciju var iegūt sazinoties ar māsām.
Aktivitātes
Pēc Sv. Dominika piemēra, kurš steidzās Baznīcai palīgā tur, kur tas bija visvairāk nepieciešams, tēvs Jaceks atdeva kongregāciju Baznīcas rīcībā. Dominikāņu māsas savu apustulātu veic iesaistoties darbībā, kas saistīta ar misijām (Pāvesta Misiju Lietu birojā); strādājot par pasniedzējiem (Reliģijas Zinātņu Augstskolā); katehizējot (skolā, bērnudārzā, svētdienas skolā, kā arī individuāla sagatavošana sakramentiem); organizējot rekolekcijas bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem; rīkojot tematiskas tikšanās; iesaistoties žēlsirdības darbā.
|
